Bibliotēka 2.0

LBB Jauno speciālistu sekcijas blogā publicēta intervija ar Jorkas Universitātes Bibliotēkas bibliotekāru Nedu Poteru (www.thewikiman.org / @theREALwikiman).

S.M. Vairākas dienas esi pavadījis Latvijas bibliotēku vidē. Kādi ir tavi iespaidi?

N.P. Pirmkārt, tas ir projekts «Trešais tēva dēls», pateicoties kuram esmu šeit. Un šķiet, ka tas dara visu to, par ko Lielbritānijā un ASV mēs tikai runājam. It kā jūs būtu pārlēkuši pāri nebeidzamajām sarunām un pievērsušies darbiem. Tas vien, ka man šeit bija iespēja sarunāties ar medijiem, ir apbrīnojami! Jo Lielbritānijā mums nav mehānisma, ar kura palīdzību mēs visus varētu pulcēt kopā vienlaikus. Tas, lūk, ir fantastiski!

Paredzu, ka noteikti paies vairāki gadi līdz e-grāmatu lasītāji kļūs pieejamāki un ikdienišķāki. Šobrīd uz tiem skatos ar zināmu skepsi, taču tas nenozīmē to, ka viedoklis nevar mainīties.

Līdz ar to ļoti priecājos par sivens rakstu «Amazon Kindle izmantošanas pieredze», kas deva pirmo nopietno ieskatu par pozitīvo un negatīvo, kā arī iespēju uzdot vienmēr interesējošo jautājumu - vai lasot e-grāmatu nav nepieciešamība pēc lapas pāršķiršanas sajūtas?

sivens raksta:

Novembra sākumā saņēmos un beidzot izlēmu: man būs Amazon Kindle! Elektroniskais grāmatu lasītājs. Kas tas tāds, kā to dabūt un kā lasās grāmatas ar 21. gs. tehnoloģijam – par to arī šis stāsts.

sivens.wordpress.com/2009/12/11/amazon-kindle-izmantosanas-pieredze/

No komentāriem:

Par to pāršķiršanu sākumā ir dīvaina sajūta, bet ne nepieciešamība. Ar laiku pat šķiet tikai loģiski, ka ir tikai viena virsma, uz kuras ir teksts un nav pārāk bieži jāgroza galva skatoties te uz labo, te uz kreiso grāmatas atvēruma pusi.

...

No tādām fiziskās pasaules lietām, kas saista grāmatu lasīšanā: arī Kindle (vismaz kopā ar ādas vākiem) ir specifiska smarža un ādas vāku atvērums rada papildus sajūtu, ka tu it kā turi rokās «šķirstāmu grāmatu».

Vienīgā fizisko grāmatu sajūta, kas man mazliet pietrūkst ir tīri fiziski sajūtamais grāmatas lasījuma progress, ka, teiksim, kreisajā atvēruma pusē ir 3cm bieza lappušu čupiņa un labajā – tik pāris milimetri. Tāda tīri fiziska sajūta, ka tu tūlīt, tūlīt būsi pieveicis vienu biezu grāmatu.

Protams, ka Amazon Kindle nav vienīgais tirgus spēlētājs (e-grāmatu lasītāju saraksts vikipēdijā), taču tas, kopā ar Amazon.com veikalu ir nopietns konkurents pārējiem.

Papildus informācijai un viedokļu dažādībai var izlasīt arī šo rakstu par citas e-grāmatu lasīšanas ierīces izvēli asmodeus.lv/2009/07/13/lasisanas-paradumu-mainisana-jeb-pariesana-uz-e-gramatu-lasitaju/

Tāpat ticu tam, ka kaut kādā brīdī arī bibliotēkām vajadzēs šajos procesos iesaistīties arvien vairāk, ne tikai digitalizējot, bet arī piedāvājot šos digitalizētos materiālus «piegādāt»  e-grāmatu lasīšanas ierīcēm.

Otrdien, 15.decembrī, pirmo reizi iznāca uzstāties lekcijas laikā kā vieslektoram.  Klausītāji bija LU SZF 3.kursa studenti studiju kursa «Bibliotēka un sabiedrība» ietvaros.

Lai arī biju izplānojis, ka savu runāto ierakstīšu audio formātā, tomēr pēc lekcijas pamanīju, ka esmu aizmirsis nospiest ierakstīšanas programmas pogu, tādējādi atliek tikai prezentācijas vizuālā daļa.

Tēmas, kas tika aptvertas - Par blogu Bibliotēka 2.0, bibliotēku blogosfēra, sociālie rīki un iespējas, Twitter, Latvijas bibliotēku portāla tuvākā nākotne.

Mazu, bet diezgan būtisku izmaiņu ir veicis viens no labākajiem prezentāciju publicēšanas servisiem internetā - Slideshare.net.

Iepriekš, reģistrējoties sistēmā, lietotājs faktiski varēja pārstāvēt tikai sevi - individuālu personu. Tas, protams, neliedza iespēju šai personai publicēt prezentācijas kādas iestādes vārdā, un šādu Slideshare.net kontu izmantošanas veidu varēja manīt diezgan regulāri. Šis trūkums ir arī daudzām citām interneta vietnēm, kas būvētas uz «individuālas» personas vēlmēm, tādējādi kompānijām, organizācijām vienmēr nācās pielāgoties.

Ļoti ticams, ka Slideshare.net veidotāji to labi saprata, un tāpēc tagad ir iespējams izveidot (un arī mainīt jau esošos) kontu veidus:

• noklusētais
• pasākumu organizētājs
• organizācija / kompānija
• universitāte / skola
• PR / Mārketinga aģentūra
• bezpeļņas organizācija / valsts sektors
• prezentāciju dizaina kompānija
• profesionāls prezentētājs

Izvēloties konkrētu konta veidu, mazliet pamainās arī aizpildāmie lauki, lai organizācijām nebūtu «jātēlo» individuāla persona.

Sarakstā atzīmēju «bezpeļņas organizācija / valsts sektors» (non-profit / gov), jo domāju, ka tieši šis konta veids būtu piemērots bibliotēkām reģistrējoties, un izvietojot savas prezentācijas vai citus dokumentus.

Par Slideshare.net jau rakstīju pirms vairāk kā diviem gadiem ierakstā «Tavas prezentācijas internetā». Idejas ziņā nekas būtisks nav mainījies, ir nākušas klāt dažādas papildiespējas, un manas pirms trijiem gadiem publicētas prezentācijas joprojām ir pieejamas www.slideshare.net/janisz

Vēl tikai piebildīšu, ka Slideshare.net ir paredzēta visai būtiska loma prezentāciju un citu dokumentu publicēšanai Latvijas bibliotēku portāla atjaunotajā versijā tuvākajā nākotnē.

Varu godīgi atzīties, ka no rītiem TV skatos LNT «900 sekundes», bet vakaros biežāk iznāk skatīties LNT ziņas. Tomēr dažreiz TV ziņu vakars beidzas ar LTV «Panorāma». Un kāpēc? Tāpēc, ka LTV Ziņu dienests, un tai skaitā arī pieminētais raidījums «Panorāma», jau kādu laiku atpakaļ ir uzsākuši masīvu «iebrukumu» interneta vidē.

Šķiet, ka viss sākās ar «Panorāma» Twitter profilu (twitter.com/ltvpanorama), vēlāk pievienojot arī YouTube kanālu (www.youtube.com/ltvpanorama), un LTV Ziņu dienesta blogu (blog.ltvzinas.lv). Visu šo vietņu profili tiek diezgan intensīvi reklamēti ik vakara Panorāmas laikā, un kas būtiskākais - arī regulāri atjaunoti.

Un šeit veidojas tāds aplis - es izlasu Panorāmas Twitter ziņu par kādu man interesējošu jaunumu, kas vakarā tiks rādīts pārraidē, un to arī noskatos. Bet, ja tas kādu iemeslu dēļ neizdodas, jau tajā pat vakarā, vai nākamajā dienā konkrēto sižetu noskatos YouTube kanālā. Līdz ar to, lai arī netieši, esmu kļuvis par Panorāmas skatītāju.

Ļoti būtiski ir tas, ka izvietotie sižeti Panorāmas Youtube kanālā ir pieejami ilglaicīgi, tādējādi tos var noskatīties jebkurā laikā vēlāk un cik reizes vien vēlamies. Viens no video, uz kuru gribu vērst uzmanību, ir Panorāmas Fokusa jautājums - Vai blogeri izkonkurēs žurnālistus?

Nedomāju, ka blogiem izdosies pilnībā izkonkurēt tradicionālos medijus, taču tie būs (un jau ir) pietiekami būtisks konkurents ziņu izplatīšanas ātrumā un viedokļa paušanā. Tāpēc Panorāmas veids, kā darboties (un arī sadarboties, komunicēt) interneta vidē, ir labs piemērs kā iespējams noturēt un piesaistīt jaunus skatītājus.

Šādu vai līdzīgu pieeju var izmantot arī bibliotēkas, un par šo tēmu pirms vairāk kā gada sagatavoju prezentāciju «Sasniedz nesasniedzamo» www.slideshare.net/janisz/sasniedz-nesasniedzamo-presentation

Nevar noliegt faktu, ka Twitter.com šobrīd ir viens no pasaules populārākajiem portāliem. Par to jau rakstīju kādu laiku iepriekš rakstā «Twitter un bibliotēkas». Pateicoties dažādiem populāriem Latvijas medijiem un aktīvistiem internetā, arī lietotāju skaits no Latvijas sāk augt arvien ātrāk. Tieši tāpēc, atceroties diskusiju «Blogi - sērga vai iespējas?», radās ideja, ka varētu izveidot līdzīgu pasākumu par Twitter un mikroblogošanu. 

Latvijas Nacionālā bibliotēka atsaucās aicinājumam un 22.oktobrī 17.30 notiks tweetup (Twitter lietotāju tikšanās un ne tikai) par mikroblogošanu.

Pieturas punkti: Mikroblogošanas fenomens / Korporatīvie un individuālie Twitter profili / Twitter netiķete / Labā un sliktā pieredze ar Twitter / Twitter ietekme uz dažādiem kultūras, sociālajiem, politiskajiem procesiem u.c.

Ja vēlies piedalīties un gribi uzzināt vairāk, kā arī esi Twitter vai Facebook lietotājs, atver šo lapu tweetvite.com/event/LNBTweetUp un piesakies. Gadījumā, ja vēl neesi šo portālu lietotājs, droši var ierasties bez reģistrācijas.

Starp citu, arī vairākas Latvijas bibliotēkas jau ir Twitter lietotāji - to saraksts šeit www.b20.lv/bibliotekas-twitter/

RTU Zinātniskā bibliotēka ir izveidojusi ļoti noderīgu video pamācību elektroniskā kataloga lietošanā. Uzsvars, protams, ir uz RTU ZB kataloga lietošanu, bet noderēs arī tiem, kas vēlas izmantot 8 valsts nozīmes bibliotēku elektronisko kopkatalogu, jo sistēma un vide ir tā pati, mainās tikai kataloga daļa.

Vai Jūs zināt, kas ir RTU Zinātniskās bibliotēkas elektroniskais katalogs un kā to izmantot? Kā atrast elektronisko katalogu? Elektroniskā kataloga izmantošanas iespējas: nepieciešamās literatūras sameklēšana dažādās valodās, rezervēšana, pasūtīšana un termiņa pagarināšana.

www.rtu.lv/content/view/3107/1153/lang,lv/

Vēl man interesants likās arī otrs video klips - reklāma par bibliotēku un tās iespējām. Lācis lika pasmaidīt :)

... Jūs variet uzzināt informāciju par RTU Zinātnisko bibliotēku: atrašanās vietu, literatūras saņemšanas kārtību un saistību ar studenta apliecību. Kā arī par to, kur variet saņemt lietotāja paroli un kā uzzināt, vai nepieciešamā literatūra ir tieši šajā bibliotēkā? Katrs saņemtais izdevums ir jānodod laicīgi – noteiktajā termiņā vai lietošanas termiņš jāpagarina. Ja esat nokavējis, kā šo situāciju risināt?

www.rtu.lv/content/view/3107/1153/lang,lv/

Paldies Annai Keirānei (twitter.com/anna_kei) par norādi uz ievietotajiem klipiem.

14.septembra Lietišķajā Dienā publicēts interesants Jāņa Vēvera raksts «Tīmekļa gaismaspils» par Google grāmatu digitalizācijas projektu. Diemžēl Diena.lv pilns raksta teksts nav pieejams, tikai mazs ievads, tādēļ būs jāatrod drukātā versija, vai News.lv pieejamības gadījumā lasiet šeit.

Visi pasaulē jebkad sarakstītie romāni, stāsti, dzejoļi un citi garadarbi vienā mazā kastītē — jūsu datorā. Vai tas nav ikviena «grāmatu tārpa» sapnis? Fascinējošo grāmatu digitalizācijas projektu jau kādu laiku izstrādā interneta milzenis Google, taču izskatās, ka ļoti daudziem nepatīk doma par cilvēces apgaismošanu šādā formā.

www.diena.lv/lat/business/lietiskadiena/timekla-gaismaspils

Lai nemulsina šī ieraksta virsraksts, bet tieši šāds bloga nosaukums ir Kristīnes Pabērzas blogam www.bibliotekare.blogspot.com.

Nevaru noliegt faktu, ka manā blogā pēc 2 gadu rakstīšanas perioda ir iestājusies radošā krīze un vasara, tāpēc ir patiess prieks par jaunu nozares  un profesionālās informācijas vietni.

Kristīne ir aktīva bibliotēku nozares pārstāve, un kā raksta sava bloga pirmajā ierakstā..

Šodien ir tā diena, kad arī es esmu gaisā :)
Vakar atgriezos no starptautiskas ne-konferences Next Library (http://nextlibrary.net/), kas notika Dānijas pilsētā Aarhus. Redzētais un dzirdētais mani ir tā iespaidojis un iedvesmojis, ka vairs nevaru klusēt un droši vien tas ir viens no iemesliem, kāpēc tapis šis emuārs.

Lasiet blogu www.bibliotekare.blogspot.com un sekojiet arī twitter.com/bibliotekare

Pagājušajā gada 12.septembrī notika BibCamp/BridgeCamp un 5.novembrī BibCamp 2 nekonferences. Tuvojas vasara un atpūtas laiks, taču vēl pirms tā ir iespēja piedalīties nu jau trešajā BibCamp nekonferencē, kas notiks 26.maijā LU SZF telpās Lomonosova ielā 1A.

BibCamp laikā paredzēts apspriest tādus tematus kā interneta resursu izmantošana, dažādu valsts informācijas sistēmu savstarpējā mijiedarbība, drošība internetā, pašapkalpošanās sistēma bibliotēkā, wiki, „čivināšana», e-apmācība, e-rīki laika plānošanā un citus.

www.bibcamp3.biblog.lv/2009/05/14/notiks-nekonference-bibliotekariem-bibcamp-3/

Plašāka informācija un reģistrācija BibCamp 3 lapā www.bibcamp3.biblog.lv