Bibliotēka 2.0

Ļoti labs ieraksts par meklēšanas nākotni ir izdevies Mairim Skujam. Tās attīstībai ir svarīga nozīme arī kultūras jomā, it īpaši bibliotēkās.

Google, Amazon un bibliotēkas. Tieši šāda tēma bija vienai no darba grupām ELAG 2007 seminārā. Galvenie jautājumi secinājumi, ko sniedza kopsavilkuma prezentācija:

Izmaiņas informācijas ainavā

• lietotāji piekļūst informācijai tiešā veidā
• meklēšana nenotiek pēc bibliotēku definētiem noteikumiem
• lietotāji balstās uz citiem lietotājiem - tieši vai netieši, bet ne pēc bibliotekāru ieteikumiem
• lietotāji publicē savu informāciju

Bibliotēkās ir krīze

• kādas ir šī brīžas attiecības starp Amazon, Google un bibliotēkām?
• vai Google ir labs vai slikts priekš bibliotēkām?

Kas ir bibliotēkas kolekcija?

• vērtības, ko bibliotēkas pārvalda
• vērtības, kurām bibliotēkas pievieno vērtību
• fiziskās vērtības, kas atrodas bibliotēkās
• vērtības, kas padara bibliotēku par unikālu

Kāda nozīme ir bibliotēkai?

Publiskā bibliotēka

• tikšanās vieta
• interneta pieejas punkts
• vieta cilvēku mijiedarbībai

Nacionālā bibliotēka

• obligāto eksemplāru glabāšana
• nacionālā mantojuma saglabāšana
• ilgtermiņa saglabāšanas pārvaldība
• pieejamības palielināšana digitalizējot vērtības

Akadēmiskā (augstskolas) bibliotēka

• izplatīt universitātes pakalpojumus un informāciju
• izglītot informācijas sabiedrību
• piedāvāt jaunus servisus pētniekiem, kolekciju arhivēšana

Vai var ļaut Google uzņemties saglabāt pasaules mantojumu?

• Nē. Jo tas ir bizness. Google mantojuma saglabāšana tā tiešajā nozīmē neinteresē.
• Google ir jāpiedāvā servisi, nevis jāmēģina pārvaldīt bibliotēku kolekcijas

Kāda veida lokālie interfeisi ir nepieciešami?

• Google tipa?
• RSS interfeisi
• mērķtiecīgas meklēšanas iespējas
• katalogs jāizmanto kā centrs, lai iegūtu informāciju

Būtiskākie secinājumi

• bibliotēkā jāpiedāvā savas kolekcijas tik daudz interfeisiem un vārtejām cik nepieciešams
• bibliotēkām nepieciešams būt pārliecinātām par servisu integrāciju

Jāmin, ka šobrīd Latvijas 8 valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga informāciju nav iespējams atrast nevienā meklētājā, lai gan vairākas valstis (piemēram, Ungārija, Islande, Izraēla, Portugāle, Zviedrija, Šveice) savu kopkatalogu informāciju jau ir integrējušas Google Scholar, kā arī Worldcat.org.

Taču Latvija nebūt nav vienīgā, kas to nav izdarījusi, un iemesli ir visdažādākie. Runājot ar Norvēģijas bibliotēku pārstāvjiem, secināju, ka viens no iemesliem noteikti ir, ka Google liek veidot katalogu informācijas eksportu tās izveidotajos formātos, nevis izmanto jau esošus datu apmaiņas protokolus. Un tas daudziem atvērtās pieejas piekritējiem rada mazliet nelabvēlīgu attieksmi pret Google.

Tuvākajā nākotnē gan varētu notikt pozitīvas izmaiņas, pieņemot šo jauno politiku, kad bibliotēku informācija ir jādod iespējami vairāk «lielajiem spelētājiem», kas atkal veidot atgriezenisko saiti atpakaļ uz lokālo informācijas avotu.

Technorati Tags: Google, Google Scholar, Amazon, ELAG, Latvija, Bibliotēka