By Jānis Ziediņš, 10 years ago

Lauku Biznesa laikraksts: Top Latvijas digitālā kultūras karte

Saruna ar Kultūras ministrijas (KM) Reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāju Daci Grigorjevu un valsts aģentūras «Kultūras informācijas sistēmas» sistēmu inženieri Jāni Ziediņu.

Kultūras karte

-Kas sabiedrībai būtu jāzina par šo jauno kultūras informācijas sistēmu?
D.Grigorjeva: -Latvijas digitālā kultūras karte parāda esošo kultūras situāciju Latvijā – kultūras iestāžu un pasākumu pārklājumu administratīvi teritoriālajā griezumā (Latvijā, reģionā, rajonā utt.) Kartē redzamas katra rajona bibliotēkas, kultūras nami, muzeji, mūzikas un mākslas skolas, brīvdabas estrādes, koncertzāles u.c. (skat. Latvijas kultūras karti). Vienlaikus arī mākslas kolektīvi un tradicionālie pasākumi, taču ne tikai tautas mākslas pasākumi, bet ilggadējie, piemēram, Siguldas Opermūzikas svētki un citi. Patlaban ir labas nozaru (bibliotēku, kultūrvēsturisko pieminekļu, muzeju) datu bāzes, tāpat informāciju par kultūru iespējams iegūt arī citās datu bāzēs. Ar kultūras kartes palīdzību plānots beidzot visu informāciju par kultūras jomu apvienot vienotā datu bāzē, tādējādi sniedzot objektīvu priekšstatu par kultūrsituāciju valstī. Tas Latvijā tiek darīts pirmoreiz.


Kultūras karti varēs izmantot arī pašvaldības kā sava rajona, pagasta kultūras notikumu datu bāzi, izstrādājot stratēģiskos un attīstības dokumentus. Tajā iespējams pārskatīt gan valsts, gan attiecīgā rajona vai kaimiņu novada kultūras iestādes un to aktivitātes kopumā. Turklāt kartē redzams arī vizuālais materiāls.

Tā kā kultūras karte bija jauns projekts, sākotnēji kultūras darbinieki to uztvēra rezervēti. Braucām uz rajoniem, stāstījām par projektu un tā nepieciešamību. Nebija viegli, toreiz tā bija vīzija, kādu mēs kultūras karti vēlējāmies redzēt. Tagad, kad pabeigta pirmā kārta, mēs jau varam parādīt, kas izdarīts, un cilvēkiem radies priekšstats, kāda šī karte ir (www.kulturaskarte.lv). Tagad mums piesakās arī paši. Izmantojot mūsu datu bāzi, cilvēki ietaupa naudu, jo nav jāzvana pa tālruni, jābrauc, jāsūta vēstules un tamlīdzīgi.

Kultūrkartēšanas ideja pieder kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Šādas koncepcijas un projekta nav nevienā citā Baltijas valstī. Mums bija jāaptver pilnīgi visa mērķauditorija – gan ikdienas lietotāji, gan politikas veidotāji, gan mecenāti un menedžeri. Tāpēc datu bāzē redzama informācija par kultūras nama skatuvi, tehnisko nodrošinājumu koncertu rīkošanai. Šis darbs tiek veikts par valsts finansējumu.

-Vai pirmais darbs bija apkopot datu bāzi?
J.Ziediņš: - Tā kā 2005. gada beigās starp KM, v/a «Kultūras informācijas sistēmas» un „RIX Technologies» tika noslēgts līgums par kultūras kartes projekta izstrādāšanu, aizvadītajā gadā notika šīs programmatūras izstrāde. Pērn septembra beigās kultūras karte tika publiski prezentēta. Šajā darbā bija iesaistīti KM darbinieki, kā arī kultūras inspektori, kas atbildīgi par datu ievadi, un tobrīd daudzas jau minētās kultūras darba nozares bija ievadītas datu bāzē – patlaban tajā ir informācija par aptuveni 8 tūkst. objektu. Līdz ar to izpildīts projekta pirmās kārtas mērķis. Projekta publiskajā daļā ir portāls, kurā ir karte, meklēšana un vizuāla informācija par objektiem. Tomēr tas, ko var atrast publiskais lietotājs, un, piemēram, ministrijas darbinieki vai kultūras inspektori, atšķiras.

-Vai minētie 8 tūkst. objekti ir daudz vai maz?
J.Ziediņš: - Daudz.
D.Grigorjeva: - Izstrādes procesā sapratām, ka ir kultūras jomas, kuras nav iekļautas kartes pirmajā kārtā, - skulptūrdārzi, arhitektūra, valodu dialekti, literāti, izdevniecības, nemateriālais kultūras mantojums, radošās industrijas, privātās kultūras iestādes.

-Kas jāsaprot ar radošo industriju?
D.Grigorjeva: - Radošās industrijas pamatā ir indivīda radošā darbība, prasmes un talants, kuriem, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls veicināt labklājības attīstību un radīt darbavietas. Ietverta arhitektūra, reklāma, mākslas un kultūras industrijas, dizains, filmas, datorspēles un interaktīvā programmatūra, mūzika, jaunie plašsaziņas līdzekļi, izdevējdarbība, radio un televīzija.

-Ko darījāt pirmajā kārtā?
J.Ziediņš: - Pirmajā kārtā pašā sākumā bija jāsaprot KM izstrādātās prasības, jo notika konkurss, un pēc tam, kad bija noteikts uzvarētājs, sākās darbs ar programmatūras izstrādātāju. Tika apkopoti jau esošie dati, pēc tam veikta datu apstrāde (automatizēt šos datus pagaidām nevar, jo objekts jāpiesaista konkrētai vietai).

D.Grigorjeva: -Un - pats galvenais - tika izveidots portāls, kas ir publiski pieejams katram Latvijas iedzīvotājam, un datu bāze par patlaban esošajām 12 kultūras jomām, kas ir izmantojama gan KM, gan pašvaldību kultūras politikas veidotājiem

-Vai jūtat, ka portālu apmeklē?
J.Ziediņš: - Portālu tiek apmeklēts diezgan cītīgi, meklējot dažādas kultūras iestādes savā, kaimiņu rajonos vai pat tālāk.
D.Grigorjeva: -Tā kā Kultūras kartē ir interaktīvā karšu sistēma, ikviens, izmantojot to, var atrast arī ceļu līdz kultūras iestādei, kas viņu interesē. Turklāt portālā iespējams uzzināt funkcijas, ko veic attiecīgā iestāde, atrast darbinieku vārdus, tālruņa numurus un interneta adreses, un tā joprojām.

- Kā informējat tos, kuriem nav iespēju izmantot portālu?
D.Grigorjeva: -Pirmkārt, mēs braucam paši un stāstām par jaunajām iespējām. Esam bijuši Limbažos, Gulbenē un citur. Arī Pašvaldību savienībā, rajonu padomju izpilddirektoru sanāksmē. Otrkārt, šo darbu veic rajonu un republikas nozīmes pilsētu galvenie valsts kultūras inspektori un mūsu sadarbības partneri.

J.Ziediņš
: - Patlaban ir sagatavota tehniskā specifikācija ar prasībām, ko gribam panākt otrajā kārtā. Plānojam veikt izmaiņas organizatoriskajā uzbūvē – saistībā ar datu ievadi, to apkopošanu, automatizācijas procesu. Paredzēts, ka katra kultūras iestāde varēs ievadīt kultūras kartē visus datus par sevi. Šo datu pareizību apstiprinās pārraugošā iestāde.

Analizējot pirmās kārtas darbu, esam domājuši par to, kā atvieglot darbu datu ievadītājiem. Viens no galvenajiem otrās kārtas mērķiem – jānodrošina lēmumu atbalsta sistēmas izveide, ar kuras palīdzību dati tiktu analizēti, piesaistot sociālekonomiskos datus no Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas par pagastiem un pilsētām. Tādējādi būtu iespējams noteikt, cik lielā mērā iestāde ir nepieciešama un kāda ir tās atdeve

-Jūs teicāt, ka ziņas no kultūras namiem saņemat gausi..
J.Ziediņš: - Domāju, tas saistīts ar internetizācijas līmeni - kultūras namos tas ir zemāks. Mēs aicinām kultūras namus sadarboties ar bibliotēkām, jo abas šīs iestādes bieži atrodas vienā ēkā.

No 2008. gada Statistikas pārvalde informāciju par kultūras iestādēm neapkopos, tāpēc mūsu darbs kļūs īpaši nozīmīgs.

-Kādas ir lielākās neskaidrības, kas radušās šai sakarā pašiem kultūras iestāžu vadītājiem?
J.Ziediņš: Pārsvarā – tehniska rakstura jautājumi, kas bija jāapgūst pirmajā projekta kārtā.

D.Grigorjeva: - Pārmaiņas saistībā ar darbu, ko prasa pārorientēšanās no papīra uz elektronisko vidi. Tam, kas pieradis visu mūžu dokumentus rakstīt ar roku, sākumā tas šķiet apgrūtinoši.

J.Ziediņš: - Tagad, sākot otro kārtu, daudz domājam par to, kā izdarīt tā, lai visiem būtu vieglāk un ērtāk. Šī būs vienīgā tik plaša datu bāze, kas aptvers visas kultūras nozares, tajā būs arī Bibliotēku reģistrs, Muzeju reģistrs. Patlaban vairāk tiek runāts par bibliotēkām, muzejiem, kultūras namiem, taču patiesībā vislielākā nozare ir kultūras pieminekļi. Pagaidām kultūras pieminekļi publiski nav ietverti kultūras kartē, jo kultūras inspektori nevar uzņemties atbildību par tiem. Tāpēc šī sadaļa pagaidām publiskajā daļā ir tukša.

Ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju sadarbosimies otrajā kārtā, jo tā mums noteikusi īpašās prasības, kas nepieciešamas šo pieminekļu informācijas sistēmā. Mūsu mērķis – lai kultūras kartes datu bāzē būtu apkopota pilnīga, precīza un pilnībā uzticama informācija.

Saistībā ar kultūras mantojumu datu bāzē tiks iekļautas daudzas personības, viņu darbības vietas, atstātie darbi. Ja finansējums nekavēsies, otro kārtu plānojam pabeigt līdz šā gada beigām.

Trešajā kārtā būtu jāpadomā, kā kultūras karti piemērot tūrisma vajadzībām, varbūt arī pakalpojumu veidā, lai dažādu informāciju interesenti varētu pieprasīt automatizēti.

Autore: Ilze Būmane
Publicēts: «Lauku Biznesa Laikraksts», 19.05.2007.

Technorati Tags: , , , , , ,

No comments

Be the first to write a comment on this post.

Write a comment

If you want to add your comment on this post, simply fill out the next form:





* Required fields

You can use these XHTML tags: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>.

No trackbacks

To notify a mention on this post in your blog, enable automated notification (Options > Discussion in WordPress) or specify this trackback url: http://​www.b20.lv/​2007/​05/​29/​lauku-biznesa-laikraksts-top-latvijas-digitala-kulturas-karte/​trackback/