Bibliotēka 2.0

Kamēr Raimonds Simanovskis diskutē par pareizu terminu lietošanu, veicu otro e-paraksta pasūtīšanas mēģinājumu.

Diemžēl pirmais mēģinājums pirms vairāk kā nedēļas bija negatīvs. Latvijas Pasta darbinieki filiālē «Sakta» nevarēja savā sistēmā atrast iestādi, kurā strādāju, līdz ar to pasūtīšana nebija iespējama. Tā kā nejauši varēju skatīt ekrānu, tad pārsteidza šīs sistēmas uzbūve:

1. vispirms garā sarakstā jāatrod ministrija
2. jāatrod konkrētā iestāde
3. jāatrod darbinieks

Visas meklēšanas tika veiktas ar iebūvēto pārlūkprogrammas meklēšanas iespēju, konkrētājā gadījumā ar Internet Explorer - Ctrl + F. Tā kā iestāde nebija atrodama, tad tika caurskatīts viss saraksts, un tika veikti mēģinājumi atrast manu uzvārdu. Uzskatu, ka vienkāršāk un ātrāk būtu izveidot meklēšanu pēc personas koda, kā rezultātā tiktu parādīti nepieciešamie personas dati un iestāde.

Šodien pasūtīšana bija veiksmīga (lasi - iestāde un mani dati tika atrasti), taču ar dažiem pārsteigumiem. Uz jautājumu vai vēlos publicēt savus datus, atbildēju apstiprinoši, taču izrādās, ka šādu jautājumu nemaz nedrīkstēja (nevajadzēja?) uzdot, jo visu datiem ir jābūt publicētiem jau automātiski.

Otrs pārsteigums bija par slepenā jautājuma (ja gadās aizmirst PIN kodu) atbildes teikšanu vārdiski, nevis pieprasījuma to uzrakstīt. Vai tas nesamazina drošības līmeni?

Visbeidzot, kad viss tika pārbaudīts un parakstīts, saņēmu informāciju, ka atbilde (apstiprinājums ar lūgumu ierasties pēc viedkartes, vai atteikums) tiks nosūtīta līdz 90 dienu ilgā periodā. Vai tiešām tik ilgi būs arī realitātē?

No patīkamajiem momentiem varu uzsvērt, ka pastā (nodaļa «Sakta») rinda nebija jāgaida ilgāk par 5 minūtēm, un pats process noritēja pietiekami ātri.

Technorati Tags: e-paraksts, Latvijas pasts, elektroniskais dokuments