Bibliotēka 2.0

Labs! ;)

Rakstā izpalika viena nebūtiska un maza lietiņa, proti «informācija kāpēc jauno ēku vajag».
Tas, ka informē par krājumu un apmeklējumu nozīmīgumu (kāds tas ir uz šo brīdi, nevis kāds tas pamatoti varētu būt uzceļot ēku), vai to ka Londonā jaunuzceltā bibliotēka VIŅIEM deva ko labu, neattaisno jaunās ēkas celšanu. Tie ir tikai kaut kādi šī brīža, vai absolūti ar mūsu situāciju nesaistīti fakti.
Un digimītu apgāšana arī nav pamatojums, bet tikai VIENA NO «pret» argumenta iespējama apgāšana.
A.Āre ja ne perfekti konstruktīvi, tad vismaz argumentēti pauda savu viedokli. Šeit es redzu tikai pāris dīvainu faktus.

Pirmkārt, cik daudz un ko tieši nevar digitalizēt? Cik liels ir lasītāju pulciņš, kuru lasāmvielu nevar digitalizēt? vai viņu dēļ jāceļ milzīgas pilis?

Otrkārt, jo mazāk fizisko grāmatu, jo vairāk mežu. Grāmatas primārā jēga ir informācijas nodošana.

Treškārt, nav noteikti jālasa datora monitorā. Tam ir un būs pda un tam līdzīgas lasīšanas ierīces. Kuras arvien pilnveidojās un paliek lētākas. Lēts, visiem peejams grāmatas izmēra elektronisks lasītājs ar superaugstu izšķiršanas spēju ir burtiski rītdiena.

Ja nu kādam patīk grāmatu paturēt rokās, pataustīt vai pasmaržot papīru - tā ir gaumes lieta. Man atkal nepatīk lasīt grāmatas, kuras pirms manis ir lasījuši daudzi citi cilvēki. Uztvert informāciju no kopā sasietām apdrukātām papīra lapām ir tikai ieradums, līdzīgi kā kādreiz bija ieradums to darīt no māla plāksnītēm vai dzīvnieku ādām.

Vēl priekšrocības: grāmata kļūst lasītājam pieejama uzreiz pēc tās izdošanas. Bibliotēkā nav jāgaida rindā. Grāmatu var individualizēt: mainīt fontus, izmērus. Vienlaicīgi var lasīt vairākus tulkojuma variantus vai vairākās valodās. Vai skatīties dažādu ilustrāciju variantus - esmu lasījis dažas grāmatas ar tik pretīgām ilustrācijām, kuras labāk būtu bijis atslēgt kā reklāmas banerus.

Nākotne pieder digitālajam formātam! :-) Grāmatu vieta būs muzejos.

tiem, kas ir pret
Kāpēc negatīvajos LNB celtniecības pretinieku komentāros nepārtraukti figurē jēdziens «lasīt grāmatu bibliotēkā». Tas jau vien liecina to, ka šiem cilvēkiem trūkst izpratnes par mūsdienīgas bibliotēkas funkcijām un iespējām. Parasti uz bibliotēku neiet lasīt grāmatas, bet gan meklēt/iegūt informāciju. Protams, ka var gandrīz visu digatilizēt, bet arī digitalizēšanai ir nepieciešamas telpas, izglītoti darbinieki, tehnika. Jau šobrīd bibliotēkās ir pieejami vairāki tūkstoši resursu elektroniskā formā: daļa no tiem ir pieejami tikai no bibliotēkas datoriem (izdevēja noteikumi), daļai ir iespējams nodrošināt attālinātu pieeju no bibliotēkas lasītāja mājas/darba datora. Arī šī procesa menedžēšanai ir nepieciešami darbinieki. Lielākā daļa akadēmiskā līmeņa elektronisko resursu ir par maksu, tāpēc stipri apšaubāmi, ka tuvākajās desmitgadēs tie būs vienkārši pieejami katram interneta lietotājam.

LNB ir jābūt. Ar diskusijām par vietu, dārdzību un izskatu esat nokavējušies par gadiem desmit.

protams ka gaismas pili vajag, tachu ne tagad.
vispirms vajadzeetu nostabilizeet situaaciju ar algaam, tikt galaa ar inflaaciju un veel 1001 svariigaakaam lietaam.

Piekriitu «IT cilvēks».
1. var digitalizeet
2. ja arii uztveram, ka nav aizstaajeejs, tad neviens nesaka, ka graamatniicas jaaklapee ciet, vai esoshaas biblioteekas.
3. Demagogjijas kalngals. E-papiirs (riitdienas prece)? Pda? utt?

Vienaa no peedeejajaaam Diana izlasiiju biblioteekas direktora argumentus, kaapeec ir nepieciesama LNB, un es pusei piekriitu 100%, otrai pusei vareetu iebilst, bet taa kaa pusei piekriitu, tad es arii domaaju ka tas ir vienkaarsi nepieci3eshams daudz vairaak kaa dazas citas eekas, pat tilti... (lai arii emsu autobrauceejs).

Tramvaja biļete? Vismaz 2 biļetes vajag, turp un atpakaļ. Uz katru grāmatu abonēšanas maksa.
Ja nedzīvo Rīgā, tad vēl nāksies piemaksāt jau daudzus latus. Plus laika tēriņš.

Savu pirmo PDA, Palm IIIxe es nopirku pirms gadiem 5, par nieka 30 latiem, lietotu.
Tagad skatos, ārzemēs var nopirkt labākus, piem. Palm Zire 21,
http://tech.yahoo.com/pp/1991329846
cenu diapazons no 43$

Te ir viens aprēķins, ka tāds aparāts principā nemaksā vairāk par $50:
http://www.teleread.org/blog/?p=7099

Visa elektronika paliek arvien lētāka un lētāka. Pavēro, kā krītas cenas datoriem.

>protams ka gaismas pili vajag, tachu ne tagad.
vispirms vajadzeetu nostabilizeet situaaciju ar algaam, tikt galaa ar inflaaciju un veel 1001 svariigaakaam lietaam.

--
Vienmēr var atrast kaut ko, kas kam liksies svarīgāks. Man piemēram šķiet,ka jebkāda sporta atbalstīšana ir pilnīgi lieka naudas šķērdēšana. Ja cilvēki grib, lai skrien pa mežu un bumbu spēlē zālītē, profesionālais sports vispār ir veselības kropļošana cilvēku izklaides dēļ. Bet tāpēc jau es neiebilstu ne pret stadionu esamību, ne pret arēnas būvniecību.

Par inflāciju un, piemēram, būvniecības izmaksām - nav jau nekur teikts, ka teiksim 10 gadu laikā kļūs labāk. Bet atlikt uz nenoteiktu laiku diemžēl īsti vairs nevar, jo esošajās LNB ēkās neviens pēdējos 10 gadus neko nav ļāvis remontēt, solot gaismas pili, līdz ar to tur visur vajadzīgi kap. remonti, kuru summas mierīgi varētu būt pat lielākas, plus, tās ēkas pieder privātīpašniekiem.

Vai šodienas digitālais formāts būs lasāms arī pēc 20 gadiem? Šaubos... Līdz ar to daudzkas aizies zudībā'.

Drīz būs e-papīrs un e-grāmatas, kas digitalizētas literatūras lasīšanu darīs pavisam citādāku. Tā, protams, nebūs īsta grāmata ar čaukstošām lapām un savu aromātu, tomēr lasīšanas ziņā daudz tuvāk grāmatai nekā datora ekrānam.

Ilona, būs lasāms.
Ne tikai pēc 20 gadiem, bet vēl pēc daudziem gadiem.
Formātus var pārveidot no viena uz otru.

Un visam apakšā ir vecais, labais teksta formāts. ;-)

P.S. Jaunais Palm Amerikā ir iepērkams jau tikai par $100. Ja no viņa noņemtu nost telefonu, kameru, pilno klaviatūru u.c. lasīšanai nevajadzīgas lietas, tad paliktu tie paši $50. Nākotnē - vēl mazāk.
Tehnika attīstās ļoti strauji. Gaismas pilis tiešām nav vērts celt.

PDA paliek aizvien lētāki un pieejamāki:
http://www.infosyncworld.com/news/n/8379.html

Šodien Diena raksta, ka LNB varēs lasīt 10tūkstošus grāmatu elektroniski. Nu es tūlīt apskatos LNB mājas lapas sadaļu- digitālās bibliotēkas. Tiešām tur redz, ka e-grāmatas ir. BET, atverot adresi, redzu, ka tajā ievietoti tikei divi saraksti par grāmatām- viens kopkatalogs, otrs- bibliogrāfiskais rādītājs. Nu par e-grāmatām gan to nevar uzskatīt!:) Pie tam no bibliotēkas e-kioska nemaz nevar piekļut pat šim sarakstam. Saraksti ir laba lieta, taču pilnteksti daudz labāki, vai ne? Un tikai pilnteksti saucami par grāmatām nevis informācija par tām:) Un kāda sagadīšanās- šodien iznācis jaunais Kluba numurs (10.) un 22.lpp. būvfirmas Merks valdes priekššedētājs Ivars Geidāns cita starpā par LNB jaunās bibliotēkas celtniecību min šādu faktu: «Apskatoties rasējumus, redzams, ka tikai 10% no ēkas paredzēti grāmatu, karšu un CD glabāšanai». Nu mani, īstenu bibliotēkzinātnes patriotu, tas nekādi nesajūsmina. Kam tad īstenībā cels šo grandiozo celtni?

Arī būtu par to, lai visas pasaulers filmas, mjūzička, softs, grāmatas un žurnāli būtu par brīvu. Un katram latvijietim valsts apmaksātu kompi ar bezmaksas wifi visā teritorijā, kur to visu lasīt, klausīties vai blenzt.
A kamēr tā nav, tad tomēr vajag vienu kārtīgu informācijas/mācību centru, ko parasti sauc par Nacionālo bibliotēku.
Starp citu, British Library par 10 lpp lielu e-kopiju prasa 7 mārciņas, cik daudzi ir gatavi šādu summu maksāt?

Manuprāt daudzi pret-argumentētāji ir aizmirsuši / nav pamanījuši vienu būtisku niansi - bibliotēka nav tikai grāmatu plaukti un administrators, kurš piereģistrē Jūsu paņemtās grāmatas. bibliotēka ir arī vieta kur netraucēti strādāt ar informāciju, ar iespēju ātri risināt tās trūkumu ielūkojoties grāmatplauktos un tīmeklī. Šādas vietas esamība audzē visas valsts smadzeņu potenciālu.

Pamatjautājums manuprāt ir viens cits vai apstākļos kad mums tā jau ir inflācija liela daļa sabiedrības dzīvo zem iztikas minimuma mums ir jātaisa uzdzīve šādos apmēros? Ja mēs uzceļam ēku pat par 200 miljoniem kādas būs uzturēšanas izmaksas KM jau šobrīd nespēj uzturēt aptuveni 100 pilis un muižas kurās ir avārijas stāvoklī u.t.t. var jau investēt vismaz 200 miljonus šajā projektā tikai kaut kā ļoti paskatoties uz TP ziedotāju sarakstu šis ož pēc jaunas digitālās televīzijas afēras.

Atbilde IT cilvēkam!
Mazliet novēlots komentārs, taču iepazinos ar šo blogu tikai nesen.
Esmu viens no absolūtajiem bibliomāniem, lasu grāmatas no 4 gadu vecuma 7 valodās, man arī ir brinišķā & jaunā lasīšanas ierīce un personīgā bibliotēka ap 10'000 grāmatām. Tu pats atzini, ka lasīt iespiestu grāmatu ir gaumes jautājums, bet tas pats ir ar digitalizētu vai cita formāta izdevumu - tikai un vienīgi gaumes jautājums. bibliotēkai ir jānodrošina abi. pats žini, cik maksā jaunās tehnoloģijas (pat ja tas ir tikai 40 $), ne visi to var atļauties - pensionāri vai studenti, kas nestrādā, daudzbērnu māmiņas utt. LNB lasītāja karte ir par brīvu, grāmatas visos formātos vari lasīt par brīvu, arī, ja nepieciešams, šo informāciju tu vari paņemt uz mājām par brīvu! (vari nekopēt, bet ieskenēt vai nofotagrāfēt un atlasīt LNB ēkas datoros, kuru lietošana arī ir par brīvu!!!!!)
cita lieta, uz kuru tu pat šķiet neesi paraudzījies un neesi atbildējis - bibliotēka nav tikai informācijas ieguve, bibliotēka ir kultūras un sociālais, intelektuālais un pat ekonomiskais centrs! palasi pagastu bibliotēku pieredzi - vienīgā vieta Latvijas nomaļajos ciemos un pilsētās, kur kūsā dzīvība, kur pensionārs var aprunāties ar citiem pensionāriem, izlasīt avīzīti, ko nevar nopirkt utt. ekonomiskie cientri - izklausās dīvaini, bet painteresējies par Čīles gaismas tīklas projektu, kur attālo vietu zvejnieki atradu sev klientus, tādejādi atzīvinot vietējā mēroga ekonomiku! Bibliotēka ir absolūts intelektuālais centrs - vienīgā vieta, kur cilvēks ir brīvs!!! (viņam, nav jālasa to, ko liek skolotājs vai profesors, vai valsts vara, viņš izvēlas to, ko pats vēlas uzzināt) - lūdzu apskaties blogu - librarian.net, kur šī idejas ir skaistāk pasniegtas.
IT cilvēk, tu skaties šauri! atnāc uz kādu no LNB ēkām vai kādu citu bibliotēku, lai iepazītu to īsteno garu!

kāpēc ir vajadzīga LNB jaunā ēka?
1. tehniskie iemesli - jau tika minēti, tagadējo ēku uzturēšanas izmaksas - augstākas nekā 1 jaunas funkcionāli pareizas bibliotēkas ēkas uzturēšanas izmaksas. Tagadējo ēku tehniskais stāvoklis - ļoti kritisks, arī jāpadomā par nacionālā krājuma likteni - šobrīd notiek digitalizēšana, kas nav ātrs process (lūdzu apskatīt kaut vai Google Books projektu, cik ilgi tas pastāv, cik klasiķu ir izdevies digitalizēt, par kādu summu utt.) nepastāv sistēmas (piemēram, sprynkler systems ugunsgrēka gadījumā), kas vajadzības gadījumā glābtu vērtīgās grāmatas latviešu valodā, kas eksistē tikai 1 eksemplārā visā Latvijā! Domājot, par cilvēkiem, kas lasa vai strādā kādā no LNB ēkām, arī viņi izjūt tehniskās nepilnības - nav pietiekams skaits lasītavu (sevišķi jūtams sesiju laikā), svaiga gaisa trūkums utt.
2. jāatceras un jāsaprot, kas ir LNB un kādas funkcijas tā veic (vēlams ar to iepazīties LNB mājas lapā), 1 funkcionālas LNB ēkas trūkums apgrūtina LNB funkciju pilnvērtīgu izpildi.
3. Tas arī Latvijas prestiža jautājums (vienīgā valsts Eiropā, kurai nav vienotas nacionālās bibliotēkas ēkas!) Varat apklaušināt pasaules labākās augstskolas vai prestižākās institūcijas - vai viņi var tikt uzklausīti akadēmiskajā, arī citā vidē, ja viņiem trūktu savas nozīmīgās bibliotēkas. Esmu mācijusies vienā no tādām, zinu, ka gada notikums bija jaunās bibliotēkas atvēršana (tās izmaksas pielīdzināmas LNB jaunās ēkas celtniecības izmaksām). Nepieciešams novērtēt arī Birkerta kungu, vienu no pasaules top arhitektiem, ja mums ir šāda vienreizēja iespēja uzcelt ēku, kas būtu pazīstama visā pasaulē, kāpēc tā būtu jālaiž garām. Šķiet Latvijas iedzīvotājiem, it sevišķi rīdziniekiem, labāk patīk kastītes - tirdzniecības centri, kas spēj aizvietot patiesu mākslu un brīvo domu!
4. Gaismas pils simboliskā nozīme! Lūdzu atkārtot šīs dziesmas vārdus! Šķiet, daudziem ir aizmirsušies vai nekad nav dzirdējuši un sapratuši tādus jēdzienus kā nacionālais lepnums, pašcieņa, intelektuālā vai cita brīvība, brīvs gars un doma, patiesa māksla, orģinalitāte utt. Ja nesaprotat, kāds tam visam sakars ar bibliotēku, tās simbolisko vai citu nozīmi, tad te arī redzams rezultāts intelektuālajai atpalicībai un vienaldzībai gan pret sevi, gan pret apkārtni.