By Jānis Ziediņš, 9 years and 9 months ago

Digitalizācijas nākotne

No žurnāla Rīgas Laiks Latvijas bibliotēku portālā pārpublicēti divi interesanti raksti par digitalizāciju

Antonijs Graftonsī: Kā mēs lasīsim nākotnē. Digitalizācija un tās vājās vietas

Dators un internets lasīšanas procesu pārvērtuši dramatiskāk par jebkuru citu tehnoloģiju kopš iespiedmašīnas izgudrošanas. Pēdējos piecus gadus interneta kompānija Google strādā pie vērienīga projekta ar nosaukumu Google Book Search jeb grāmatu meklētājs.

...

Citi aprakstījuši vēl utopiskākas iespējas, teiksim, universālu arhīvu, kurā glabāsies ne tikai visas grāmatas un raksti, bet vispār visi jebkur pastāvošie dokumenti – tātad absolūtās cilvēces vēstures rakstiskais pamats.

...

Taču patiesībā internets mums neatnesīs universālu bibliotēku, kur nu vēl visas cilvēces pieredzes enciklopēdisku uzskaiti. Neviena no digitalizēšanas projektos iesaistītajām kompānijām neko tādu izveidot nesola.

www.biblioteka.lv/Zinas/Lists/Posts/Post.aspx?ID=378

Šajā rakstā autors skar pagātnes un tagadnes bibliotēku līdzības, kā un kāpēc Google, Microsoft un citi, mēģina veikt grāmatu digitalizēšanu.


Kā atbildi portālā var izlasīt rakstu Meklēt un atrast: LNB direktora Andra Vilka komentārs par Antonija Graftonsī rakstu «Kā mēs lasīsim nākotnē?»

Pilnvērtīga vienas lappuses digitalizācija ar tekstu optisko pazīšanu un «iezīmēšanu» meklēšanai prasa 20 minūtes, bet vienas vidējas grāmatas apstrāde izmaksā 40 līdz 100 eiro.

...

Runā par īpašu Google paaudzi, un šī gada 16. janvārī Lielbritānijā publiskots pētījums par šo tēmu. Galvenie secinājumi ir šādi: «guglētāji» bieži nav spējīgi apgūt garus tekstus (ekrāna – vienas lappuses efekts), nespēj tos analizēt un vērtēt kritiski. Viņi ir par slinkiem, lai dotos dziļākos informācijas meklējumos. Ievadītie atslēgas vārdi bieži ir šauri un primitīvi. Programmā Google veidojas saites, kuru izmantošanas biežums nepavisam nenorāda uz satura izcilību, atbilstību vai pat ticamību. Guglētāji parasti nezina, ko viņi nezina. Un viņi vienkārši neatrod vispiemērotākos tekstus.

www.biblioteka.lv/Zinas/Lists/Posts/Post.aspx?ID=379

Daudz ir lasīts par to, ka nākotnē visi lasīs e-grāmatas, tās būs lētas, un e-papīrs smaržos kā īstais papīrs. Pat redzot, ka tehnoloģijas attīstās milzīgā ātrumā, nedomāju, ka tās visas spēs aizstāt gadsimtiem senu tehnoloģiju - grāmatas. Grāmata pati par sevi ir vērtība, kuru ir grūti aizstāt, un ar citas ierīces palīdzību radīt grāmatas efektu.

No comments

Be the first to write a comment on this post.

Write a comment

If you want to add your comment on this post, simply fill out the next form:





* Required fields

You can use these XHTML tags: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>.

No trackbacks

To notify a mention on this post in your blog, enable automated notification (Options > Discussion in WordPress) or specify this trackback url: http://​www.b20.lv/​2008/​02/​05/​digitalizacijas-nakotne/​trackback/