Piemēram, http://klab.lv/users/95/612996.html (varbūt pārāk asi)

>JavaScript nav nekads skerslis musdienas, un to izmanto 99% lietotaju (jeb pareizak sakot, vini nemaz nezini, ka tas tiek izmantots).

1) neindeksē meklētāji, tas pats Google;
2) ierobežo lapas pieejamību no, piemēram, mobilā telefona, kuriem parasti ir ierobežots JS atbalsts, ja ir vispār. Tas pats ar jebkuru citu nestandarta pārlūku, piemēram, tekstuālie pārlūki termināļos;
3) JS standartu problēmas. 99% lietotāju lieto JS, bet ne visas JS versijas ir savietojamas savā starpā. Rezultātā: atkal papildus risks izmantojamībai.
4) JS lietošanas ierobežojumi un aizliegumi korporatīvajā vidē drošības dēļ.

Paplašinātā meklēšana - es domāju, ka izmanto gan. Bet ja reiz neizmanto, tad kāpēc viņu taisīt? :)

> Pirmkart, primara si kataloga funkcija ir vispareja muzeju prieksmetu sakartosana/ievadisana elektroniska vide un pieejamibas nodrosinasana vienuviet. Lielakajai dalai muzeju (atskiriba no bibliotekam) nebija nekadas sistemas, un nebija pat interneta, lai kaut ko kaut kur ievaditu.

Šis manuprāt ir tas lielais pluss, ko es pie šī kataloga viennozīmīgi redzu. Tas tiešām ir būtisks solis pareizā virzienā.

Tā kā faktiski lielākā daļa neizpratnes ir par sākumlapā definēto:
«Projekta mērķis ir nodrošināt sabiedrībai publisku pieeju nacionālajam muzeju krājumam, izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas.»

Jo varētu taču secināt, ka publiska pieeja nacionālajam muzeju krājumam ir tieši šī web sadaļa, kas ir -- kā saki -- aisberga mazā redzamā daļa. Un ka tā varētu būt nedaudz savādāka. :)

JavaScript nav nekads skerslis musdienas, un to izmanto 99% lietotaju (jeb pareizak sakot, vini nemaz nezini, ka tas tiek izmantots).

Pirmkart, primara si kataloga funkcija ir vispareja muzeju prieksmetu sakartosana/ievadisana elektroniska vide un pieejamibas nodrosinasana vienuviet. Lielakajai dalai muzeju (atskiriba no bibliotekam) nebija nekadas sistemas, un nebija pat interneta, lai kaut ko kaut kur ievaditu.

Otrkart, Tu tici tam, ka lietotaji izmanto paplasinato meklesanu? Musdienu jauna paaudze lieto sekojosu principu - ieraksti vienu/divus vardus meklesanas loga un skaties rezultatus.

Treskart, pieejamibas nodrosinasa mekletajiem ir pavisam cita tema (un tas nav galvenais merkis - kads tas ir, lasi saja ieraksta augstak), un ta sobrid nav realizeta, jo primaras funkcijas bija tiesi katalogizesanas un prieksmetu ievades sistemas izveide, ka ari so prieksmetu meklesana sistema. Velos tikai atgadinat, ka viss tika veidots no 0, tapec publiskas pieejas katalogs ir tikai maza fasade no visas sistemas.

Un vel par asketismu runajot - ieskaties Google.lv :)

P.S. Sorry, ka rakstu nelatviski, bet saja datora nav pieejama latviesu valoda.