Bibliotēka 2.0

Lai nu tevi nesāpina atgriezeniskās saites trūkums, tad saņemos un komentēju :)
Pasākums kā tāds bija tiešām izdevies (par pārsteigumu man, jo biju nedaudz skeptiski nosakņota, baidoties tieši par aktivitāti uz jautājumiem, komentāriem utt.). Tomēr man arī radās šādi tādi secinājumi - galvenais ir tāds, ka bibliotēku jomas darboņu auditorija ir ļoti dažāda un visai redzami atšķiras zināšanu un interešu līmenis. Ir daudz to, kam ir grūti saskatīt kaut ko tālāk uz priekšu un domāt par to, ka var kaut ko mainīt arī tradicionālajā pieejā. Tomēr ir arī tādi, kam gribas tvert to jauno, sekot līdzi attīstībai un veicināt dažādus jauninājumus arī bibliotēku darbā. Bet, protams, BibCamp ir viena lieliska iespēja šo auditoriju apvienot un mēģināt izlīdzināt šīs atšķirības.
Prieks bija par lielo interesi, domāju, ka šāds pasākums noteikti ir jāturpina un tad arī konservatīvākie apradīs ar šādu brīvu un neformālu pieeju informācijas iegūšanai un apmaiņai.

Tā nekomentēšana kā tāda ir viena riktīga sērga, tautu ir šausmīgi grūti iekustināt (ir gan vietnes arī, kur komentāri birst kā no pārpilnības raga...).
Piemēram, par tām pašām grāmatām. Nu neraksta neviens bibliotēkas m-lapā savas domas, piemēram, par grāmatām, lai arī tur ir publicēti grāmatu vāki, anotācijas un iepēja arī varbūt piekrist vai oponēt tai oficiālajai anotācijai. Bet pašās grāmatās uz lapām gan reizēm ņem un saraksta veselus palagus par patikšanu vai nepatikšanu! Nu un ko ar tādiem iesākt?:)

Viens no daudziem secinājumiem no BibCamp2 -
apmeklētāji paliek laiskāki (grāmatu piegāde uz birojiem, iespēja tās lasīt mājās, no darora ekrāna, visa informācija internetā vienā vietā - draugiem.lv). Tas ir normāli, uz to tiecas cilvēce, tāpēc veiksmīga bibliotēka būs tā, kas šo laiskumu atbalstīs. Nezinu gan vai tas labi beigsies, bet nu cerēsim ka labi =).

Tehnoloģiju mērķis allaž ir bijis atvieglot cilvēka dzīvi - ietaupīt viņa laiku, spēku, līdz ar to arī darīt viņu laiskāku. Bet vai dzīve IR palikusi vieglāka? Laika vienalga kļūst arvien mazāk. Vai IR kvalitatīvāka? Tehnika gan atvieglo fiziki veicamo darbu darīšanu, bet, lai fizisku aktivitāšu trūkuma dēļ nesabendētu veselību/slaido figūru :) , jāatvēl laiks trenažieru zālei, peldbaseinam vai tur-vēl-sazin-kam tamlīdzīgam. Un bibliotēkas mērķis arī būs atvieglot cilvēka dzīvi... Tagad, lūdzu, izdariet secinājumus:)

Starpība būs tā, ka cilvēks būs mierīgāks un apmierinātāks, jo kas ir labāk - iet/braukt uz bibliotēku pēc grāmatas, kuras, iespējams, tur nemaz nav un meklēt šo grāmatu plauktos, pratināt bibliotekāru par šo grāmatu, iet/braukt uz citu bibliotēku vai aizpildīt SBA, gaidīt, iet/braukt pakaļ grāmatai, turēt galvā kad tā jānodod, iet/braukt to nodot,
vai arī vakarā pie tējas krūzes atvērt šo grāmatu pārlūkprogrammā palasīt to un no rīta doties uz peldbaseinu. Bet laika kļūst mazāk jo es (nerakstīšu par visiem, jo novēroju to sevī) ietaupīto laiku izmantoju risināšanai, kā to vēl stiprāk ietaupīt - tāpēc dzīve paliek arvien sarežģītāka.

Nedomāju, ka bibliotēkām būtu jāatbalsta cilvēku laiskums vai iespieddarbu masveida piegāde mājās vai birojos. Protams, tāda prakse pastāv un zinu, ka, piemēram, Norvēģijā ir pat bibliolaivas, kas ceļo pāri fjordiem un piegādā grāmatas pie katrām namdurvīm. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, kāpēc bibliotēka izvēlas izmantot mobilos pakalpojumus un piegādā grāmatas mājās.

Tāpat nedomāju, ka bibliotēkas jelkad spēs atvieglot cilvēka dzīvi. Apgūt lasītprasmi, rakstītprasmi un citas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) prasmes vajadzēs vien viņam pašam. Bibliotēka var tikai atvieglot ceļu pie informācijas.

Runājot par BibCamp 2 plenārsēdi. Būsim godīgi, tur sēdēja IKT speciālisti (viens vai divi), kuri apgalvoja, ka ~ 10 gadus nav apmeklējuši bibliotēku. Bet mēs taču zinām, ka informāciju, kas saistīta ar IKT lietām IKT speciālisti mūžīgi mūžos ir meklējuši internetā, un ja kādreiz kāds jautājums vai problēma ir bijusi jārisina, tad to veiksmīgi darījuši tam paredzētajos forumos. Tādēļ bibliotēkas viņiem nav bijušas vajadzīgas. Bet mēs taču zinām arī to, ka biblotēku neapmeklē tikai IKT cilvēki, ja kādreiz viņiem sagribas palasīt kādu lubeni vai krimiķi. Bibliotēku apmeklē ikviens sabiedrības loceklis, kuram ir bijusi vajadzība pēc bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem.

Anton, varbūt atklāsi kādu vienu savu laika ietaupīšanas risinājumu?;) Mums, pārējiem, atkristu viens sarežģīts darbiņš:)
Nopietnā daļa. Ļoti labs skaidrojums, kā bibliotēka tiešām var darīt cilvēku mierīgāku un apmierinātāku. Šito tekstiņu varētu mierīgi izmantot kādā bibliotēkas reklamēšanas kampaņā.

Protams, viss ir atkarīgs no cilvēka tipa. Ja viņš prot rīkoties ar datoru un ir ierobežots finansēs protams viņš visu kas interesē atradīs internetā bezmaksas, ja neprot rīkoties ar datoru un ir ierobežots finansēs atnāks uz bibliotēku, ja prot rīkoties ar datoru un ir pieticīgs - diez vai viņam ir laiks lasīt grāmatas, ja neprot rīkoties ar datoru un ir pieticīgs - tad pasūtīs grāmatas uz mājām pa telefonu.

paardomas: bet vienalga bija interesanti uzzināt IKT ļaužu viedokli, kaut vai to, ka viņiem, 10 gadus bibliotēku no iekšpuses neredzējušajiem, vispār ir kaut kāds viedoklis par mums. Un ne jau tas negatīvākais.

Ir vēl tādi varianti, ka prot rīkoties ar datoru un var atrast internetā, bet tik un tā jānāk uz bibliotēku, jo, piem., pasniedzēja ir pateikusi, ka materiāls jāsagatavo, izmantojot tieši grāmatas, nevis internetu jeb copy-paste.

Lielākā problēma priekš paša cilvēka ir tad, kad viņam šķiet, ka prot izmantot IKT un, ka visu ir atradis internetā. Taču patiesībā tas ir maldīgs priekšstats. Šeit derētu palasīties par «dziļo tīmekli» - angliski «Hidden Web, Deep Web».
Patiesībā par šo tēmu varētu kāds brīvprātīgais pastāstīt nākamajā BibCamp pasākumā.

Anna, es tāpat zināju, ka vairums IKT cilvēki neapmeklē bibliotēkas ... man tas nebija nekāds jaunums

Te jau iet runa par datorprasmes pakāpi un interneta attīstības pakāpi. Ja runājam par mūsdienām, tad latviešu internets ir ļoti bēdīgā stāvoklī salīdzinājumā ar ārzemju (es tā domāju). Un pat ar lielu interneta lietošanas pieredzi «sagatavot materiālu» izmantojot tikai latvisko internetu ir diezgan problemātiski (trūkst pilnteksta materiālu). Tikai no ārzemju interneta «sagatavot materiālu» jau var, bet tikai ar lielu interneta lietošanas pieredzi tieši dotajā sfērā. Nākotnē, manuprāt, visus materiālus oriģinālā, nevis anotāciju, šaubīgu pārstāstu, formā varēs bezmaksas lasīt internetā vienā vietā (uz to viss iet) meklējot kā mēs tagad grāmatu kopkatalogā.

Par satura veidošanu bibliotēku mājas lapās man ir savs viedoklis. 1) Ja gribam, lai tur ir bibliotekāru pašu anotācijas un raksti par grāmatām, tad ir jābūt kādam darbiniekam, kuram padodas rakstīšana un ir interese par to, kā arī laiks to darīt.
2) Ja gribam ļaut mājas lapas lietotājiem komentēt, tad atkal kādam par darba pienākumu ir jāuzliek šo komentāru pārkstatīšana un vajadzības gadījumā dzēšana, jo iestādes mājas lapa tomēr nav Delfu forums tā labākajās izpausmēs.
3) Ja gribam, lai bibliotēkām ir blogi, tad atkal- vajag talantīgu rakstītāju, laiku utt.
4) Un visbeidzot- ja vien tas nav kautkāds klaču portāls, kur jebkurš var iecept jebko, kaut vai savu slikto omu, tad lai rakstītu komentāru, piemēram šajā blogā, ir tomēr kautkas jāsaprot no tēmas un jāspēj savas domas noformulēt.

Tas viss kopumā nav tik vienkārši, kā izskatās....

aragve: Ja esam apzinājušies attālināto klientu īpatsvaru un nozīmi, nākamais solis būtu, ja sanāk izdevība, censties pieņemt darbā tādus speciālistus, kam padodas arī rakstīšana. Un pēc tam, protams, arī noturēt:)

Nevarēju ierasties, bet, apskatot prezentācijas, klātienē būtu gribējusi redzēt vien Kristapa darbu:) Bibliotekāriem ir dažada izglītība, darba pieredze un arī interese par jaunumiem. Taču jaunumus jau gan tā kā vajadzētu ieviest, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kad bibliotēku konsorciji plānveidīgi apmāca emuārus veidot, rīkojot lielas atbalsta programmas un konkursus, ne tikai cerot uz pašdarbību un bezmaksas darbu. Jā, visvairāk gribošie dara un darīs tāpat, tomēr masveidā gan nez vai tas notiks:) JO tas ir darbs, atbildīga, liels laika patēriņš. Es nemaz nerunāju par IT prasmēm un rakstveida komunikācijas prasmēm. Arvien mazāk cilvēki lasa grāmatas. Arī bibliotekāri tai skaitā. Diemžēl, tāpēc jau paši nevar uzrakstīt savu viedokli par grāmatu, ko nemaz nav lasījuši:) Bērnu pievēršana bibliotēkām, respektīvi, datoriem, nav diez cik labi, jo tas faktiski attālina no grāmatu lasīšanas. To jau tagad redzam. Tieši grāmatu lasīšana, ne datori un internets, veicina vārdu krājumu, iztēli, prasmi līdzdzīvot un analizēt situāciju, kas netiešā veidā uzlabo arī rakstības stilu. Liekas, ka ikviens,kas gājis skolā, var uzrakstīt paplašinātus teikumus, ja vien ir motivācija to darīt.
Man ļoti patīk Ogres mājas lapa, taču nez vai bibliotekārs to ir veidojis, visticamāk, ka IT speciālists.

@veneranda - Vai bibliotekārs var cīnīties ar vējdzirnavām? No vienas puses Jūs runājat, ka jaunumus vajag ieviest, no otras - sakāt, ka piesaistīt bērnus bibliotēkām, kā primāro norādot datorus, ir slikti. Tomēr - tāda ir šī brīža tendence un lai kā arī tas nepatiktu, datori, internets un dažādas sistēmas ieņem primāro vietu. Tas viss ir laika jeb tā trūkuma jautājums (spriežu pēc sevis), nevar atļauties tērēt vairākas stundas, lai lasītu grāmatas, informāciju ir nepieciešams iegūt ātri. Bibliotekāriem vajadzētu vairāk domāt par to, kā nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, atbilstoši jaunajām tendencēm, nevis runāt par to, ka jaunās tendences ir sliktas. Tik daudz tiek runāts par bibliotēku lomu informācijpratības veidošanā, bet kā šis darbs reāli notiek bibliotēkās? Nākamajā BibCamp kāds varētu dalīties šādā pieredzē :)

Nu vēl sliktāk ir vēlamo uzdot par īstenību un iedomāties, ka bērni un internets atrisinās visus jautājumus. 3td ar labiem nodomiem tomēr radījis daudzas trakas lietas praktiski- nu visi pielipuši pie datora un spēlē spēlītes, kas, protams, iesākumā jau nav slikti. Taču tā vien liekas, ka nekas cits nemaz nav vajadzīgs. Un tā tak ir ikvienā bibliotēkā. Diemžēl. Bibliotekāri kā vienmēr var darīt daudz ko, taču tad arī jārada tam atbilstoši darba nosacījumi. Arī grāmatu lasīšanai. Taču bibliotekāri to veic savā brīvajā laikā pēc darba mājās, tāpēc tieši tāpat kā citi cilvēki arī bibliotekāriem ir arvien mazāk laika lasīt. Tas ir fakts, nevis emocijas. kas ir teicis,ka bibliotēkassniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un ko tieši? Manuprāt, bibliotēkas sniedz pamatpakalpojumus labā līmenī un jāpriecājas, ka viņi kā suga vēl nav izmiruši:) Gribu tikai vēl atgādināt parunu: lēnāk brauksi, tālāk tiksi:)

Izskatās, ka BibCamp 2 ir nevis veiksmīgi aizvadīts, bet joprojām turpinās un maisam gals vaļā....

Mans viedoklis - ja cilvēkbērns no mazām dienām nav pieradis lasīt drukāto grāmatu, tad diezin vai viņš lasīs elektronisko grāmatu. Un prakse pierādās, ka jaunieši modernās IKT vairāk izmanto izklaidei un saziņai, nevis pilnteksta datubāžu vai e-grāmatu lasīšanai. Ko darīt? Varbūt nepieciešami izglītojoši semināri vecākiem par lasīšanas veicināšanas pasākumiem bibliotēkās un lasīšanas nozīmi bērna attīstībā.
Bet varbūt bibliotēkām ir jāsāk domāt par e-grāmatu piedāvājumu autorizētiem lietotājiem?

Grāmatas bērniem jālasa jau agrā bērnībā. BET.Mēs īstenojam projektu par 2-3 gadīgu bērnu iesaistīšanu bibliotēkā. Bērniem patīk, bet daļa vecāku paši sev ņem grāmatas lasīt, bet bērniem nē, jo viņi lūk, taču paši neprot lasīt. Uz mūsu ieteikumu palasīt bērnam priekšā, daļai vecāku neesot laika. Tāda tā rūgtā īstenība. Bet ir, protams, arī pozitīvi piemēri, kad lasa gan māte, gan vecomāte, gan mazuliši:) Un ir daļa bērnu, kas liekas dzīvo bibliotēkā, jo pavada te visu savu laiku. Tomēr nevajadzētu visas sabiedrības problēmas uzkraut bibliotēkas pleciem, jo tā vienmēr ir darījusi vairāk nekā tas iesākumā paredzēts. Tomēr, cik salīdzinoši maz ir to cilvēku, kuriem vajag elektroniskās datu bāzes un interneta gudrības. Iespējams, ka viņiem vajadzētu vienkārši atraktīvus pasākumus, nu bet to nevar nodrošināt bibliotēkas. Varētu, ja būtu aktieri, atbilstošas sporta zāles un dažādu pulciņu vadītāji. Tikai, vai tad tā būtu bibliotēka?

Izlasīju komentārus bibcamp-2 sakarā , pamācoša lasāmviela , bet jautājumu bibliotēku darbā nepaliek mazāk . Sāpīga tēma-trīcošs bērns sēž pie interneta un viņu interesē tikai spēles,draugiem.lv,pēdējā laikā izsoles,onlain-spēles...Bibliotekārs var piedāvāt jaunas grāmatas, interneta adrešu katalogu atbilstoši dažādu vecumu interesēm , bet dzirdīgas ausis vēl ir jāmeklē...

Tagad ir pilns visāda veida reklāmu - ārā, internetā, televizorā, sabiedrībā u.c. un, manuprāt, bērni, līdzās pieaugušaiem sāk palikt kurli pret visāda veida produktu «iesmērēšanu». Pie šādiem produktiem, diemžēl, pieder arī mūsu tik, liekas, stipri reklamētās grāmatas un cik stipri mēs tās nereklamētu vienmēr atradīsies produkts, kas tiks reklamēts stiprāk un būs interesantāks dotajai personai. Tikai NELIELAI daļai grāmata kā produkts vēl ir un BŪS interesanta.
Bibliotēkām jāsāk likt uzsvars uz kautkā cita, piem. izglītojoši pasākumi, interneta pieejas punkti, uzziņas, datu bāzes u.c.

Vēlreiz pārlasīju savu pēdējo komentāru, sanāca bišku par traku...
Ceru tomātu uz manu pusi daudz nelidos. =)

Un ja tā labi padomā... Grāmatu lasīšanu, kultūras pasākumu apmeklēšanu utt. kā vajadzību cilvēks mēģinās apmierināt tikai tad, kad būs apmierinājis pamatvajadzības - pārtika, miegs utt. Bet šodienas situācijā lielākā daļa ļaužu, pelnot iztiku, strādājot n-tajos darbos, ir tik noskrējušies un novārdzināti, ka viņiem vairs nepietiek ne spēka, ne laika grāmatu lasīšanai.

Primārās vajadzības katram ir citas - ne visiem tas ir miegs un ēdiens. Ja cilvēks skrien un pūlas tikai naudas vairošanas nolūkos, tad gan varētu būt pārslodzes, bet, ja dara no sirds to, ko vēlas noguruma līmenis ir citāds, bet tā jau ir psīhloģija, ne bibliotēkzinātnes un IT:)

Anton - Primārais, manuprāt, bibliotēkās tomēr ir grāmatas, jeb raksatniecība (jebkurā formātā), citādi tās vairs nebūtu vērts dēvēt par bibliotēkām, bet par IT punktiem vai tml.

neapstrīdu nevienu no šīm patiesībām-cilvēkam vajadzīga ne tikai maize , bet kaut kas arī sirdij...un bibliotēka ir gandrīz vispieejamā -kā bezmaksas iestāde,kur jebkuru cilvēku uzklausa,cenšas palīdzēt,nomierināt un vēl arī iedod līdzi interesantu grāmatu...Es šeit rakstu par pagasta bibliotēku,lielajās noteikti arī viss notiek ,bet citos mēros.Jautājumu bibliotēku darbā vēl ir bezgala daudz,tikai jāatceras,ka Latvija ir ne tikai Rīga,bet arī Līgatnes pagasts...

neapstrīdu nevienu no šīm patiesībām-cilvēkam vajadzīga ne tikai maize , bet kaut kas arī sirdij...un bibliotēka ir gandrīz vispieejamā kā bezmaksas iestāde,kur jebkuru cilvēku uzklausa,cenšas palīdzēt,nomierināt un vēl arī iedod līdzi interesantu grāmatu...Es šeit rakstu par pagasta bibliotēku,lielajās noteikti arī viss notiek ,bet citos mēros.Jautājumu bibliotēku darbā vēl ir bezgala daudz,tikai jāatceras,ka Latvija ir ne tikai Rīga,bet arī Līgatnes pagasts...

...Un tā vissaitošākā lieta visā šai ir bibliotēkāra amata universālums - viņa spējas būt gan literatūras un grāmatu pārzinātājam, daudz lasījušam un ne tikai daiļliteratūru, gan prasmīgam datu bāzu organizētājam un visnotaļ precīzam to uzturēšanā, gan zinošam IT lietās, gan smalkam psīhologam un sarunu vedējam, gan pasākumu un sarīkojumu organizētājam un bieži vien arī to vadītājam, vēl arī labi būt talantīgam rakstīšanas jomās un mājas lapu (vai blogu) redaktoram... nu kurš amats ir vēl tik universāls.. Fantastiski ir būt biliotekāram:)

Tikai viens noteikums - tas nevar būt ilgstoši un ar zemu atalgojumu. Pretējā gadījumā šāds universālais cilvēks meklēs labāk atalgotu darbu. Diemžēl!

Tik universāls cilvēks vienkārši nevar būt, it īpaši par šādu algu. Ir jācenšās pieņemt darbā cilvēkus ar dažādām cpecialitātēm un katrs lai dara to, ko prot labāk. Pagastu bibliotēkās kur ir viens vai divi bibliotekāri ir drošāk jākontaktējas ar centrālo bibliotēku speciālistiem konkrētajos jautājumos, ja nepieciešams, jāaicina tie ciemos. Bet no savas puses centrālo bibliotēku speciālistiem ir jābūt atsaucīgiem un saprotošiem. Tad, manuprāt, celsies apmeklētāju apkalpošanas kvalitāte.

Jāni, vai tu tiešām domā, ka šie bērni, kas tagad draugos sēž, skatās YouTube un spēlē datorspēles, izaugot ies uz bibliotēku pēc grāmatām (nejau apskatīt tās kā muzeja eksponātus), ja tās būs lasāmas vai klausāmas internetā.

No pieredzes, pavisam konkrēti - piedāvājums saistībā ar mazo bibliotēku publicitāti internetā. Ar to gribēšnu kontaktēties, iedziļināties lielākas bibliotēkas piedāvājumos ir tā, ka, jā, daži tādi atrodas, kuri vēlas/-ēsies pilnveidoties, sadraboties utt. Bet pārējie iet vieglāko ceļu - klapes uz acīm, es esmu aizņemts jau tā; ja tevi tas interesē, tad arī dari pats, bet mani liec mierā. Tā ir dzīves realitāte. Viss nav tik skaisti kā reklāmās.
Bet, protams, dzīvei ir arī zelta maliņas...:)

es domāju,ka laiks,kad varēja izlikties,ka tevi nekas nespēj ieinteresēt kaut ko mainīt savā darbā ir beidzies!Izdzīvos šobrīd tikai tas ,kas mainīsies laikam līdzi ! Arī manā vecumā jāsadzīvo ar visu jauno un jājūtās jaunai bibliotēkas lasītāju vidū! Vairs nevar paslēpt galvu kā strauss smiltīs! Man patīk šis laiks! Grūti? Jā,godīgi atzīšos,bet nesūdzos...Apsveicu Jūs visus mūsu valsts 90.gadu jubilejā!

Tie, kuri negrib mainīties, mēģina paslēpties aiz citu mugurām, bet tie, kuriem galīgi nav aiz kā slēpties, aiziet pensijā:)
Bet prieks par tiem, kuri savu darbu dara ar sirdsdegsmi, ar mirdzošām acīm un entuziasmu, tā jau ir tā iedegšanās. Arī par Latviju.

Vienmēr un visur ir bijuši ļaudis, kur dara vairāk kā nepieciešams, daži dzīvo līdzi laikam, daži paši iesaistās jaunā laika radīšanā ... un... vienmēr un visur bijuši un būs tādi ļaudis, kur iespēju robežās nedarīs neko vai darīs tik pašu nepieciešamāko. Tā ir realitāte. Tā mēs esam:)
Lai mums visiem gaiša un sirsnīga, radoša un draudzīga Latvijas dzimšanas diena! Lai mums ikkatram izdodas dāvāt mūsu Latvijai to skaistāko un dižāko, ko spējam veikt:)

Gaišus un priecīgus 90. svētkus!!!
Lai vienmēr Latvijai mēs baltas dienas skaitam...
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Vispilnākā likteņa krūze,
Un tukšais cerību trauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rudzmaizes klaips.
Viszaļākais ērkšķu kronis
Un sārtākais asiņu traips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs atdevis mums....L.Vāczemnieks