Bibliotēka 2.0

Jūlija beigās Google atvēra pieeju visiem interesentiem savam jaunajam produktam Knol, kas ir tiešs Wikipedia konkurents. Par šo produktu savas pārdomas jau rakstījuši gan Artūrs Žogla - Google Knol un kvalitātes kontrole, gan Kristaps Skutelis - Google Knol atvērts visiem interesentiem.

Artūrs uzskaita galvenās atšķirības starp Knol un Wikipedia:

• Katram ierakstam ir viens autors vai konkrēts autoru kolektīvs.
• Ierakstiem ir 5-zvaigžņu sistēmas reitingi.
• Par vienu un to pašu tēmu vairāki lietotāji var veidots katrs savu enciklopēdijas ieraksta versiju. Vairs nav viena vienīgā, konsolidētā patiesība.
• Ierakstus var komentēt.

Intereses vadīts Knol mēģināju atrast informācija par Library 2.0, taču meklēšanas rezultāti neko neparādīja.

Kā izrādās, atšķirībā no Google meklētāja, šis Knol meklētājs negribēja saprast šo vārdu kombinācija bez pēdiņu lietošanas, kas ir diezgan nepierasti. Grūti saprast kāpēc tā, jo Wikipedia šādu variantu pieļauj, un rezultātu par enciklopēdijas šķirkli Library 2.0 atrāda uzreiz.

Atverot ierakstu (jeb Google valodā knolu) par Library 2.0 , var apskatīt, ka to ir sarakstījis kāds Hazman Aziz no kādas bibliotēkas Singapūrā. Ieraksts nav īpaši garš un izsmeļošs, un novērtēts salīdzinoši negatīvi - no 5 zvaigznēm tikai 2. Šis ir tas gadījums, kad tomēr jebkurš var izveidot savu knolu, nepretendējot uz augstu kvalitāti, tikai atšķirībā no Wikipedia, autors ir «zināms». Pārsteidza arī tas, ka viena no atsaucēm ved uz to pašu Wikipedia ierakstu par Library 2.0. Manuprāt, Google šādu tendenci redzēt negribētu, jo tādā gadījumā vienu lielu daļu ierakstu var no Wikipedia pārkopēt un vienkārši salikt atsauces vajadzīgās vietās.

Šis gan ir tikai viens no rakstiem, ko papētīju sīkāk, un ļoti iespējams, ka procentuāli rakstu kvalitāte tomēr būs augstāka, ņemot vērā to, ka citi lietotāji ierakstus var vērtēt, komentēt, un ziņot par neatbilstošu saturu. Latviešu valodā gan nevienu ierakstu neizdevās atrast.

Nobeigumā rindkopa pārdomām no Times.lv raksta:

Analītiķi uzskata, ka serviss varēs tikai papildināt daudziem ierasto interneta enciklopēdiju. Problēma ar vairākiem rakstiem par vienu tēmu (katrai savs autors), interneta lietotāju nevēlēšanās atklāt datus par sevi, kā arī «AdSense» reklāma (kaut arī neobligāta) – tas viss varētu traucēt «Knol» attīstībai.

lat.times.lv/index.php?Mode=readnews&NewsID=133652

Tieši šo populāro frāzi «Kas es esmu?» gribētos likt kā e-pakalpojuma «Mani vai manas pārstāvētās personas dati Iedzīvotāju reģistrā» oficiālo nosaukumu. 26.augustā E-lietu ministrija ir publiskojusi jaunu e-pakalpojumu portālā Latvija.lv, kur izmantojot e-parakstu, var apskatīt plašu informāciju par savu personu.

Pakalpojums sniedz ziņas par attiecīgās personas datiem, Latvijā vai ārvalstīs reģistrētās dzīvesvietas adresi, ziņas par dzimšanas reģistrāciju, ģimenes stāvokli, ziņas par laulāto, laulības reģistrāciju, šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, ziņas par ģimenes bērniem līdz 18 gadu vecumam, ziņas par vecākiem, par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu vai atzīšanu par rīcībspējīgu, ziņas par bezvēsts prombūtni, izceļošanu no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, par personas nāvi un miršanas reģistrāciju, par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ziņas par aizbildnības un aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu u. c. Iedzīvotāju reģistrā uzkrāto informāciju.

www.eps.gov.lv/index.php?1&12&view=news-detail&news_id=726

Autentificējoties portālā ar drošu  elektronisko parakstu, un sākot lietot šo pakalpojumu, lietotājam jāpiekrīt noteikumiem. Tālāk jau jāizvēlas, vai informācijas nepieciešama par pakalpojuma saņēmēju, vai aizbildniecībā esošu personu (jānorāda personas kods). Atšķirībā no citiem e-pakalpojumiem, šeit informācija netiek atrādīta uzreiz portālā, bet tiek sagatavots PDF dokuments. Lai apskatītu datus un pēc nepieciešamības izdrukātu, manuprāt pilnīgi pietiktu ar informāciju potālā, jo PDF faila saņemšana šķiet mazliet apgrūtinoša, lai arī tas nav nekas neparasts interneta bankās, kur daži rēķini vai cita informācija ir pieejami tikai šādā veidā.

Sagatavotā informācija tās īpašniekam lielākoties nebūs nekāds jaunums, taču ir patīkami to redzēt vienuviet sadalītu pa loģiskām daļām. Kā pozitīva lieta ir jāuzsver ne tikai vispārīgā informācija, bet arī konkrēto dokumentu (piemēram dzimšanas apliecības, laulības apliecības) numuri, reģistrācijas vieta un laiks. PDF dokumentu (kā norādīts noteikumos - veicot nepieciešamos drošības pasākumus) var gan saglabāt un izdrukāt.

Pavisam nejauši šodien atklāju Viļakas bibliotēkas mājas lapu, kas izveidota uz wordpress.com platformas. Pētot ierakstu laiku, mājas lapa (jeb blogs, ņemot vērā izvēlēto platformu) ir radīta pavisam nesen (vakar?), taču ir pieejama pamatinformācija par bibliotēku, tās darba laiku, kā arī karte ar Viļakas atrašanās vietu Latvijā.

Gan dažādās diskusijās, gan prezentācijās esmu uzsvēris to, ka mazākām bibliotēkām (un ne tikai) izveidot savu mājas lapu šobrīd ir pavisam vienkārši - nepieciešams izvēlēties kādu no pieejamajām blogošanas platformām, jāvelta bloga pielāgošanai nedaudz laika, un bibliotēka jau ir tiešsaistē ar miljoniem cilvēku lielu auditoriju.

Viļakas bibliotēkas lapa pieejama saitē vilakabiblio.wordpress.com

12.septembrī 28.augustā BridgeCamp ietvaros Rīgā notiks pirmā BibCamp ne-konference Latvijā. Plašāka informācija drīzumā vēl sekos, bet jau tagad ar bibliotēku nozari saistītie (un ne tikai) var plānot šo dienu pavadīt klausoties aizraujošās prezentācijas un piedaloties diskusijās.

Tēmas būs saistītas ar interneta vides un tehnoloģiju izmantošanu savā (šeit - bibliotēkas) labā. Ceru uz atsaucību un nozares speciālistu iesaistīšanos, kā arī atgādinu, ka ne-konferencē gan kā runātājs, gan kā klausītājs var piedalīties ikviens.

Lielisku iespēju savas mājas lapas lietotājiem piedāvā Queens Library. Tiem, kas ir minimālisma stila piekritēji, un bieži meklētāju izmantotāji, var pārslēgt lapas izskatu uz vienkāršotu stilu, kurā ir pieejams tikai meklēšanas logs. Līdz ar to lapas lietotājam, kas visticamāk ir regulārs tās apmeklētājs, ir iespēja izvairīties no tam nevajadzīgas informācijas aplūkošanas.

Attēlā var redzēt atšķirību starp standarta lapas izkārtojumu (kreisajā pusē), un vienkāršotu lapas izkārtojumu (labajā pusē).

Via Library Bytes

Projekta ideja tā autoram Chris Thiessen ir pavisam vienkārša - attēlot Amazon.com pieejamās grāmatas grāmatu plauktos, sadalītas pa tēmām, kā arī izmantot esošo lietotāju pieredzi no Google Maps. Tādējādi ir radīts interfeiss, kurā lietotājs redz grāmatu vāciņus, sakārtotus plauktā, kā arī var tās pievienot iepirkumu sarakstam, un pēc tam no Amazon.com iegādāties.

 zoomii.com

Lietotājs, izmantojot zoomii.com iespējas, var gan pietuvināt, gan attālināt, gan pārvilkt šos virtuālos grāmatu plauktus. Papildus ir iespējams veikt meklēšanu, kategoriju pārlūkošanu un pārvietošanos uz izvēlēto. Ja kāda grāmata iepatikusies, to var aplūkot tuvāk.

Tiem lietotājiem, kas ir izmantojuši Google Maps, lietošana problēmas neradīs, taču āri pārējiem tā būs gana intuitīva un saprotama. Kā vienu no trūkumiem var uzskatīt grāmatu piedāvājumu - kopējais pieejamais apjoms ir no 45'000 līdz 175'000.

Vai kas līdzīgs ir iespējams bibliotēkās?

Richard Wallis sava bloga ierakstā If Google Maps had built a bookstore - Zoomii ir izteicis interesantu domu par zoomii.com līdzīga interfeisa pielietojumu - šādā veidā varētu tikt attēlots bibliotēkas elektroniskais katalogs. Vienīgā, un arī lielākā problēma ir tā, ka bibliotēkām nav pieejami visu grāmatu vāciņi. Grūti pateikt cik ļoti es būtu pārsteigts ieraugot šāda veida elektronisko katalogu, bet domāju, kā šāds noteikti varētu būt viens no nākotnes veidiem kā piedāvāt bibliotēkas pakalpojumus.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībai tagad var sekot līdzi tiešraidē internetā www.gaisma.lv/lat/webcam/

Tuvojoties XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkiem Latvijas Nacionālā bibliotēka izveidojusi jaunu digitālo kolekciju „Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)».

dziesmusvetki.lndb.lv

Kolekcijas tīmekļa vietne veidota lietotājam patīkama, un ērti lietojama. Sākumā pārsteidz mazais digitalizēto objektu skaits, bet apskatot tos tuvāk, kļūst skaidrs, ka par objektu tiek saukta arī pilnībā digitalizēta grāmata (piemēram, Valentīna Bērzkalna grāmata «Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864-1940» satur 559 lpp) . kopumā digitalizētas ir 19 grāmatas. Būtiski, ka tās ir pieejamas PDF formātā, un tajās var veikt informācijas meklēšanu pilnā tekstā. Visi objekti apskatāmi pa laika periodiem, vai vienā kopējā lapā «Digitālie objekti».Visus objektus ir iespējams arī komentēt.

Šoreiz komentāri varētu būt īpaši noderīgi, jo kolekcijā iekļauti daudzi neatpazīti attēli, par kuriem bibliotēkai nav gandrīz nekādu ziņu: ne par vietu, ne attēlā redzamajām personām, ne precīzu fotogrāfijas uzņemšanas datumu, tāpēc priecāsimies par jebkuru norādi un atšifrējumu, ko saņemsim no saviem lasītājiem!

Artūrs Žogla, Dziesmu svētki digitālajā bibliotēkā

Kopumā šī kolekcija vērtējama ar pozitīvu zīmi esošajā Dziesmu svētku noskaņā, tikai nedaudz pārsteidz tas, ka nav nevienas digitalizētas audio (un/vai video) datnes. Dziesmu svētki tomēr asociējas ar skaņu, un būtu interesanti paklausīties koru dziedājumu no 1933.gada Dziesmu svētkiem.

6.jūnijā piedalījos konferencē Culture OnLine, kas notika Brdo, Slovēnijā. Konferences rīkotāji - Slovēnijas Kultūras ministrija un Slovēnija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Viens no konferences galvenajiem uzdevumiem ir atrast digitālā kultūras satura mijiedarbību ar Web 2.0 tehnoloģijām, un to iespēju izmantošana.

Noklausījos un noskatījos lielāko daļu no prezentācijām, taču diemžēl te jāmin mīnuss organizēšanā, jo konference tika sadalīta divās sesijās, un prezentācijas nenotika vienā un tajā pašā laikā (kā tas bija Barcamp Baltics), līdz ar to nebija iespējams apmeklēt precīzi laikā otrā zālē notiekošās.

Vairākās prezentācijās tika uzsvērta jaunā Eiropas projekta Europeana nozīme kultūras mantojuma digitalizēšanā un saglabāšanā.

Europeana will launch in November 2008, bringing you digitised books, films, paintings, newspapers, sounds and archives from Europe's greatest collections.

Prototips tiks prezentēts 2008.gada novembrī, un tajā būs pieejami 2 miljoni digitālo objektu, taču līdz 2010.gadam to skaits sasniegs jau 6 miljonus. Demo versija izskatās labi, bet gaidu reālu versiju, lai varētu pārbaudīt praksē lietojamību un noderīgumu.

Interesanta bija Susan Hazan prezentācija «Web 3.0? Peering down the Wormhole». tajā autore pārskatīja populārākos Web 2.0 servisus, minēja piemērus, un mēģināja parādīt to, ka arī kultūras nozare var jaunās tehnoloģijas izmantot savā labā. Piemēram, Bruklinas muzeja Flickr galerija , Izraēlas muzeja Facebook profils u.c. Ideoloģijai  par jauno Web 2.0 tehnoloģiju izmantošanai ne tikai privātām vajadzībām, piekrītu arī es, un tāpēc ceru, ka izdosies noorganizēt BibCamp, kurā to varēs parādīt.

Projekta Minerva EC darba grupa ir izstrādājusi kārtējo noderīgo rokasgrāmatu «Handbook on cultural web user interaction» (Rokasgrāmata par kultūras satura tīmekļa lietotāju mijiedarbību). Šobrīd tā ir draft versija, un angļu valodā, taču domāju, ka nākotnē būs pieejama arī latviski. Iepriekš jau esmu rakstījis par rokasgrāmatu «Kultūras satura interneta lapu kvalitātes principi».

Daļu no prezentācijām un konferences programmu var skatīt lapā www.ekultura.si

Redzot šādu zīmi bibliotēkā, pieslēdzies un lieto bezvadu internetu bez maksas. Vairāk informācijas rakstā Bezvadu internets pieejams visā Latvijā bez maksas